Sabiedrības drošība

Sabiedrības drošība apskata apdraudējumus sabiedrības vai tās daļu tradicionālajiem dzīvesveidiem, paražām, reliģiskajām praksēm, etniskajām un nacionālajām īpatnībām. Sabiedrības drošības dimensija pēdējā desmitgadē ir bijusi gan politiskajā, gan akadēmiskajā dienaskārtībā, tomēr līdz šim nav ticis veikts pētījums, kas ļautu integrēt indivīdu identificētos draudus to identitātei kopējā Latvijas iedzīvotāju draudu uztveres skatījumā un vērtēt iespējamās cēloņsakarības, kuras pastāv starp uztvertajiem draudiem un atbilstošām rīcībpolitikām kā atbildēm uz tiem. Šajā grāmatas nodaļā identificēti tie sabiedrības draudu veidi, kurus Latvijas iedzīvotāji uzskata par nozīmīgiem, kā arī apskatīts, vai un kā vietējās pašvaldības reaģē uz iedzīvotāju bažām par apdraudējumiem sabiedrības drošības dimensijā. Analīzes rezultātā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji identificē draudus to unikālajai patībai un atzīst tos kā būtisku izaicinājumu savai drošībai. Visbiežāk tos satrauc imigrācija kā potenciālais apdraudējums viņu subjektīvā vērtējumā. Kopumā Latvijas sabiedrība tiek raksturota kā slēgta, uz tradicionālām vērtībām orientēta. Savukārt reģionos iedzīvotāji izjūt plaisu starp reģionu un galvaspilsētu un uzsver, ka pastāv atsevišķa, nošķirta dzīve un dienaskārtība un līdz ar to divas atšķirīgas kopienas. Rezultātā kā nozīmīgākos iekšējos apdraudējuma avotus sabiedrības drošības sektorā Latvijas iedzīvotāji nosaukuši citus iedzīvotājus vai to grupas, kā arī valsts pārvaldes iestādes. Savukārt pašvaldības bauda lielāku uzticēšanos. Kā ārējais apdraudējuma avots galvenokārt minēta Krievijas Federācija. Pašvaldību darbības analīze liecina, ka kopumā pašvaldības reti un ierobežotā apjomā saredz savu lomu drošības stiprināšanā sabiedrības drošības sektorā. No iegūtajiem rezultātiem secināms, ka sabiedrības pārstāvju, kā arī pašvaldību darbinieku iesaiste plašākās diskusijās par drošību, pilsonisko audzināšanu un iekļaušanu ir būtisks faktors sabiedrības drošības stiprināšanā ar noteikumu, ka šāda veida aktivitātes būtu domātas visu sabiedrības grupu iekļaušanai, nevis kādas grupas izslēgšanai, identitātes apdraudēšanai vai tās nozīmīguma noliegšanai.