Militārā drošība

Raksta mērķis ir identificēt tos militārās drošības sektora draudu veidus, kurus Latvijas iedzīvotāji uzskata par aktuālākajiem, un tādus mainīgos lielumus kā ārējais apdraudējums, Nacionālie bruņotie spēki un sabiedroto spēku klātbūtne. Veiktā analīze ļauj secināt, ka, iedzīvotāju ieskatā, ārējais apdraudējums pastāv un ka vairums aptaujāto uzskata Krieviju par galveno draudu, un tikai atsevišķos gadījumos sabiedroto spēku klātbūtne (NATO) būtu atzīstama par apdraudējumu. Arī Nacionālo bruņoto spēku veidotās infrastruktūras tuvums daļai iedzīvotāju raisa nedrošības sajūtu, galvenokārt tādēļ, ka pastāv potenciāli Krievijas uzbrukuma draudi šiem objektiem. Kopumā iedzīvotājiem militārā drošība nav prioritāra, svarīgākie draudu veidi, viņuprāt, ir labklājības un ekonomiskā sektora draudi. No pašvaldības darbinieku viedokļa galvenais nedrošības avots ir Krievija, savukārt sabiedroto spēku klātbūtne ir drošību veicinošs faktors. Analizējot pašvaldību veidotos civilās aizsardzības plānus, tikai vienā pašvaldībā bija iezīmēta vispārēja rīcība militāras krīzes gadījumā, un tas liek secināt, ka pašvaldības nav gatavas šādas krīzes pārvarēšanai un paļaujas uz valdības rīcību.