Javascript must be enabled to continue!
Ekonomiskā drošība
View through CrossRef
Raksta mērķis ir analizēt Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās drošības uztveri. Tradicionāli ar to tiek izprasta indivīda spēja piekļūt nepieciešamajiem resursiem izdzīvošanai un pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā. Apskatot gan kvantitatīvos datus, gan iegūtos kvalitatīvos fokusa grupu rezultātus šajā pētījumā, redzams, ka ekonomiskās drošības sektoru Latvijas iedzīvotāji uztver dažādi. Viena no visbiežāk minētajām problēmām ir prognozējamība. Par to liecina tas, ka viskritiskāk tiek vērtēta nodokļu politika. Sabiedrību satrauc ne tikai lielais nodokļu slogs, bet arī biežās nodokļu politikas izmaiņas. Ekonomiskā drošība tiek uztverta primāri kā ekonomiskā stabilitāte – spēja veidot uzkrājumu, iegūt nepieciešamos finanšu resursus izdzīvošanai, pensijas sistēmas uzticamība. Saistībā ar pēdējo respondenti iezīmēja neticību pietiekamu finanšu līdzekļu iegūšanai vecumdienās. Rakstā atzīmēts, ka vērojamas būtiskas atšķirības starp fokusa grupu un pašvaldību pārstāvju viedokļiem. Pašvaldībās ar zemāku bezdarba līmeni iedzīvotāji starp būtiskākajām problēmām minēja nodokļu sistēmu, uzņēmējdarbības vidi, nestabilu finanšu sistēmu, savukārt pašvaldībās ar augstāku bezdarba līmeni – transporta nozari, darba vietu skaitu, kā arī zemu minimālo algu. Savukārt pašvaldību pārstāvji intervijās norādīja uz izaicinājumiem, kas saistās ar ES fondu iespējām/finansējumu un mājokļu pieejamības nodrošinājumu, kamēr fokusa grupās šie jautājumi parādās reti vai neparādās vispār.
Title: Ekonomiskā drošība
Description:
Raksta mērķis ir analizēt Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās drošības uztveri.
Tradicionāli ar to tiek izprasta indivīda spēja piekļūt nepieciešamajiem resursiem izdzīvošanai un pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
Apskatot gan kvantitatīvos datus, gan iegūtos kvalitatīvos fokusa grupu rezultātus šajā pētījumā, redzams, ka ekonomiskās drošības sektoru Latvijas iedzīvotāji uztver dažādi.
Viena no visbiežāk minētajām problēmām ir prognozējamība.
Par to liecina tas, ka viskritiskāk tiek vērtēta nodokļu politika.
Sabiedrību satrauc ne tikai lielais nodokļu slogs, bet arī biežās nodokļu politikas izmaiņas.
Ekonomiskā drošība tiek uztverta primāri kā ekonomiskā stabilitāte – spēja veidot uzkrājumu, iegūt nepieciešamos finanšu resursus izdzīvošanai, pensijas sistēmas uzticamība.
Saistībā ar pēdējo respondenti iezīmēja neticību pietiekamu finanšu līdzekļu iegūšanai vecumdienās.
Rakstā atzīmēts, ka vērojamas būtiskas atšķirības starp fokusa grupu un pašvaldību pārstāvju viedokļiem.
Pašvaldībās ar zemāku bezdarba līmeni iedzīvotāji starp būtiskākajām problēmām minēja nodokļu sistēmu, uzņēmējdarbības vidi, nestabilu finanšu sistēmu, savukārt pašvaldībās ar augstāku bezdarba līmeni – transporta nozari, darba vietu skaitu, kā arī zemu minimālo algu.
Savukārt pašvaldību pārstāvji intervijās norādīja uz izaicinājumiem, kas saistās ar ES fondu iespējām/finansējumu un mājokļu pieejamības nodrošinājumu, kamēr fokusa grupās šie jautājumi parādās reti vai neparādās vispār.
Related Results
Ensamförsörjartillägg i barnbidraget – även i Sverige?
Ensamförsörjartillägg i barnbidraget – även i Sverige?
Under senare delen av 1990-talet framstod Sverige som ett föregångsland för ett expanderande välfärdssamhälle med reformer och införande av service och social grundtrygghet i livet...
Analysis of the economic adaptation of Sami reindeer management. Reindeer; source of income or cultural linkage?
Analysis of the economic adaptation of Sami reindeer management. Reindeer; source of income or cultural linkage?
The aim of this partial study is to analyse how the economies of different Sami reindeer management households are structured, and how the adaptation is structured if profit maxima...
Ekonomisk patriotism och civilsamhälle. Finska hushållningssällskapets politiska språkbruk i europeisk kontext 1720–1840
Ekonomisk patriotism och civilsamhälle. Finska hushållningssällskapets politiska språkbruk i europeisk kontext 1720–1840
En av 1700-talets stora idéer var att privata sällskap kunde förbättra de ekonomiska förhållandena i sina länder eller regioner. Från Skottland och Irland spred sig en modell för s...
Hibrīddraudi
Hibrīddraudi
Hibrīddraudu konceptam ir pieaugoša nozīme izpratnes veidošanā par drošības fenomena daudzdimensionālo dabu mūsdienās. Pasaulē ir izstrādāta virkne pētījumu, kas pamatā raksturo hi...
Politiskā drošība
Politiskā drošība
Politiskās drošības jēdziens ir saistīts ar valsts pārvaldes institūciju darbības stabilitāti, to leģitimitāti un ideoloģisko noturību, kā arī ar varas līmeņu attiecībām un to atzī...
Militārā drošība
Militārā drošība
Raksta mērķis ir identificēt tos militārās drošības sektora draudu veidus, kurus Latvijas iedzīvotāji uzskata par aktuālākajiem, un tādus mainīgos lielumus kā ārējais apdraudējums,...
RĒZEKNES SEZ – SASNIEGTAIS 20 GADOS UN NĀKOTNES IZAICINĀJUMI
RĒZEKNES SEZ – SASNIEGTAIS 20 GADOS UN NĀKOTNES IZAICINĀJUMI
Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona (turpmāk – RSEZ) tika izveidota 1997. gadā kā valsts akciju sabiedrība ar mērķi veicināt tirdzniecību, attīstīt rūpniecību un satiksmi, kā arī pre...
Personiskā drošība
Personiskā drošība
Subjektīvās drošības uztveres analīzē īpaša nozīme ir personiskajai drošībai, jo tā vistiešāk atspoguļo cilvēka primārās vajadzības, intereses un izjūtas un tajā atspoguļojas citi ...

