Joda nodrošinājums grūtniecēm Latvijā. Promocijas darbs

Globāli joda deficīts ir nākamais biežākais cēlonis aiz bada, kas izraisa potenciāli novēršamus smadzeņu attīstības traucējumus. Iemesls šai patiesībai saistās ar jodu kā vairogdziedzera hormonu struktūrelementu, bet tā trūkums rada hipotiroksinēmiju mātei. Vairogdziedzera hormonu koncentrācija pat normas zemākajās vērtībās transplacentārā pārnesē mazina augļa neironu migrāciju un neiroplasticitāti smadzenēs. Tādējādi pietiekams nodrošinājums ar jodu grūtniecības laikā ir īpaši svarīgs ne tikai individuālā aspektā, bet ietekmē arī nācijas sociāli ekonomisko izaugsmi – zemāks IQ saistīts ar samazinātu spēju mācīties un zemāku izglītības līmeni, līdz ar to zemākiem ienākumiem un labklājību. Universālā sāls jodēšana ir galvenā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendētā stratēģija joda deficīta novēršanai, kas daļā pasaules valstu pēdējos 25 gados ir veiksmīgi īstenota. Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā, populāciju līmeņa pētījumi apliecina vismaz sezonālu joda deficītu, tomēr jodētā sāls lietošana mājsaimniecībās un tautsaimniecībā ir brīvprātīga. Viegla un vidēja joda deficīta apstākļos īpaši neaizsargāta populācijas daļa joda deficīta radīto traucējumu kontekstā ir grūtnieces, jo nepieciešamība pēc lielāka nodrošinājuma ar jodu pieaug jau pirmajās grūtniecības nedēļās. Lai maldīgos priekšstatus nomainītu ar zinātniskiem pierādījumiem, par pētījuma mērķi vispirms tika izvirzīts noteikt nodrošinājumu ar jodu grūtniecēm Latvijā. Pēc tam, konstatējot joda deficītu visos grūtniecības trimestros, novērtēt, vai veselības aprūpes profesionāļu un reproduktīvā vecuma sieviešu vidū veikto informatīvo aktivitāšu rezultātā nodrošinājums ar jodu grūtniecības laikā ir uzlabojies. Lai noskaidrotu nodrošinājumu ar jodu Latvijas grūtniecēm, 2013. gadā dažādos Latvijas reģionos tika noteikta jodūrija grūtniecēm, informācija par jodu saturošu uztura bagātinātāju un pārtikas produktu lietošanas paradumiem iegūta no sieviešu aizpildītām anketām. Rezultāti – jodūrijas mērījumi 2013. gadā tika veikti 696 sievietēm dažādos Latvijas reģionos un konstatēts, ka mediānā jodūrija grūtniecēm bijusi 80,8 (IQR 46,1–130,6) μg/g Cr, kas apstiprina nepietiekamu nodrošinājumu ar jodu (saskaņā ar PVO par optimālu joda nodrošinājumu grūtniecēm liecina vidējās jodūrijas rādītāji 150–250 μg/g). Vidējā standartizētā jodūrija pirmajā trimestrī, vissvarīgākajā augļa smadzeņu attīstības un organoģenēzes laikā, bijusi statistiski ticami zemāka, salīdzinot ar otro un trešo trimestri (p < 0,001 abos trimestros). Pēc pieciem gadiem, kas ir PVO rekomendētais laiks atkārtotai situācijas analīzei, mediānā jodūrija grūtniecēm (n 129) pirmajā trimestrī liecināja, ka nodrošinājums ar jodu ir uzlabojies (143,1 (IQR 89,9–228,9) μg/g Cr), taču aizvien nesasniedz optimālu. Lai gan uztura paradumu analīze neatklāj būtiskas izmaiņas attiecībā uz jodu saturošu produktu lietošanu 4 pēdējos gados, tomēr pusei no grūtniecēm pirmajā trimestrī joda nodrošinājums vērtējams kā pietiekams. Viens no skaidrojumiem, kas saistāms ar joda nodrošinājuma uzlabošanos – lielāks to sieviešu skaitu, kuras pirmajā grūtniecības trimestrī lietojušas uztura bagātinātājus, tajā skaitā ar joda koncentrāciju ≥ 150 μg (attiecīgi 50,3 % un 3,1 % ar jodu ≥ 150 μg 2013. gadā un 68,2 % un ar jodu ≥ 150 μg 14,7 % 2018. gadā). Jaundzimušo TSH skrīninga dati 2019. un 2022. gadā liecina, ka attiecīgi 5,6 % (95 % TI 5,2–5,9 %) un 8,8 % (95 % TI 8,4–9,3 %) jaundzimušo konstatēts TSH > 5 mIU/L. Saskaņā ar PVO ieteiktajiem kritērijiem (jaundzimušo proporcija 3,0–19,9 % ar TSH > 5 mIU/L liecina par vieglu joda deficītu populācijā jaundzimušo TSH skrīninga dati aizvien apstiprina, ka Latvija pieder viegla joda deficīta reģionam. Tādēļ visām sievietēm reproduktīvajā vecumā jārekomendē uzturā iekļaut vairāk jodu saturošus produktus, izvēlēties jodēto sāli, tomēr globālus risinājumus traucē pieņemt fakts, ka joda nodrošinājumam ir U veida efekts – gan ļoti augstas, gan zemas koncentrācijas var radīt kaitējumu. Augstāka vairogdziedera tireoglobulīna jodācijas pakāpe rada lielāku autoantigenitāti, tādēļ svarīgs aspekts bija selēna noteikšana grūtniecēm, kas var mazināt autoimūnās reakcijas, darbojoties kā selenoenzīmu kofaktors. Vidējais konstatētais selēna līmenis serumā 102,07 ± 37,01 μg/L, pēc daudzu zinātnieku aplēsēm, nav optimāls, bet ir pietiekams antioksidatīvo enzīmu darbības nodrošināšanai, tādējādi mazina potenciālu joda uzņemšanas blakņu – pēcdzemdību tireoidīta vai tireotoksikozes – attīstību. No Latvijā pirmo reizi veiktā pētījuma rezultātiem izriet, ka informatīvajām aktivitātēm jābūt regulārām, tās ir drošas, efektīvas, bet jodūrijas uzraudzības pētījumi nepieciešami, lai nodrošinātu optimālu joda uzņemšanu, kas grūtniecēm joprojām ir nepietiekama. Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedrā sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu. Aizstāvēšana: Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2024. gada 5. novembrī plkst. 15.00 Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16, Rīgas Stradiņa universitātē, un attālināti, tiešsaistes platformā Zoom. 3.2. klīniskā medicīna; apakšnozare – dzemdniecība un ginekoloģija. Atslēgvārdi: jodūrija; joda nodrošinājums; grūtniecība.