Emociju loma Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā. Promocijas darbs

Latvijas kultūras laukā viens no emocionāli piesātinātākajiem un pozitīvākajiem pasākumiem ir Dziesmu un deju svētki. Līdzšinējos pētījumos analizēti dažādi tradīcijas pārmantošanai un saglabāšanai būtiski priekšnosacījumi. Šie dati norāda, ka svētku tradīcijā nozīmīga loma varētu būt arī emocijām. Līdz šim emocijas nav sistemātiski pētītas tradīcijas kontekstā, tāpēc iztrūkst atbilstoša teorētiskā un metodoloģiskā bāze. Darba mērķis ir noskaidrot, kāda ir emociju loma Dziesmu un deju svētku tradīcijā un tās ietvaros īstenotajās māksliniecisko kolektīvu ikdienas praksēs un kādi priekšnoteikumi nepieciešami, lai emocijas veicinātu svētku tradīcijas pārmantošanu un saglabāšanu. Darba teorētiskais pamatojums balstīts emociju socioloģijā un tradīcijas fenomena izpētē. Dziesmu un deju svētku analītiskais koncepts darbā ir tradīcija, kuras skaidrojumiem izmantota starpdisciplināra pieeja. Socioloģiska analīze dod sociokulturālu emociju skaidrojumu un parāda, kādā veidā emocijas var būt kā virzītājspēks sociālās mijiedarbībās. Kā teorētiskais ietvars darbā izvēlēta mijiedarbības rituālu teorija (Collins, 2004), kas ar mikro mijiedarbību palīdzību ļauj skaidrot makro procesus. Tās ietvaros svētki analizēti kā mijiedarbības rituālu ķēde, kurā līdzdarboties dalībniekus motivē ilgtermiņa emocijas jeb emocionālā enerģija. Promocijas darba empīriskajā daļā emociju pētniecībai svētku kontekstā pielāgotas vizuālās pētniecības metodes – novērojums ar foto dokumentāciju un foto izdibināšana. Kā papildinoša metode izmantotas arī padziļinātās intervijas. Darbs balstās kvalitatīvajā metodoloģijā. Pētījumā veikti 14 novērojumi amatiermākslas kolektīvos, 37 foto izdibināšanas ar to dalībniekiem un 15 padziļinātās intervijas ar to vadītājiem. Iegūtie dati ļāva analizēt tradīciju kā mijiedarbības rituālu ķēdi un izpētīt, kāda loma tajā ir emocijām. Galvenie secinājumi apliecināja, ka svētki ir emocionāli augstākais kulminācijas punkts amatiermākslas kolektīvos. To iespējams sasniegt ar emocionālu uzlādi ikdienas praksēs starpsvētku periodā, kas, savukārt nodrošina iesaisti svētku tradīcijā ilgtermiņā. Noslēgumā ir rekomendācijas, kā tradīcijas īstenotājiem nodrošināt pozitīvas emocijas.