Aknu bojājums SARS-CoV-2 infekcijas kontekstos: fakti, iemesli un sekas. Promocijas darbs

Jaunā smaga akūta respiratorā sindroma koronavīrusa 2 (SARS-CoV-2) izraisītā 2019. gada koronavīrusa slimība (Covid-19), par ko pirmo reizi tika ziņots 2019. gada beigās Ķīnā, izraisījusi lielāko 21. gadsimta infekcijas slimību pandēmiju (Kumar (ed.), 2021). Nepilnu piecu gadu laikā ziņots par vairāk nekā 775 miljoniem Covid-19 saslimšanas gadījumu un vairāk nekā 7 miljoniem nāves gadījumu (WHO Data, Covid-19, 2024) visā pasaulē. Promocijas darbs “Aknu bojājums SARS-CoV-2 infekcijas kontekstos: fakti, iemesli un sekas” veltīts jaunās koronavīrusa infekcijas radīta aknu bojājuma izpētei. Pētniecība sākta 2020. gada sākumā, kad tikai parādījās pirmie ziņojumu par Covid-19 saslimšanas gadījumiem (Spiteri et al., 2020), kas daļai slimnieku komplicējās ar hipoksiju. Zināšanas par to, ka aknas ir viens no jutīgākajiem orgāniem, reaģējot uz hipoksiju (Xu et al., 2021), kā rezultātā var rasties audu bojājums (Imtiyaz et al., 2010; Zorov et al., 2014), vedināja uz domu, ka arī Covid-19 pacientiem var attīstīties aknu bojājums. To apstiprināja arī vēlāk publicētie pirmie ziņojumi par Covid-19 pacientu aknu patoloģiju (Zhang et al., 2020; Guan et al., 2020; Richardson et al., 2020; Zhong et al., 2020). Promocijas darba ietvaros veiktais pētījums ir viens no pirmajiem kompleksajiem pētījumiem par aknu bojājumu Covid-19 pacientiem, kas veikts ilgstošā laika periodā. Darba mērķis bija novērtēt Covid-19 pacientu aknu stāvokli akūtajā slimības periodā un dinamikā pēc 18 līdz 36 mēnešiem, kā arī noteikt ar aknu bojājumu asociētus faktorus un izvērtēt iespējamās ilgtermiņa sekas. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika vērtēts 165 pacientu veselības stāvoklis, kam diagnosticēts pirmreizējs Covid-19 laikposmā no 2020. gada marta līdz decembrim. Lielākā daļa (139) slimnieku akūtajā slimības periodā, kad tika novērtēts to aknu stāvoklis, atradās slimnīcā. Stacionāro pacientu aknu stāvokļa dinamika pēc 18–36 mēnešiem novērtēta 72 personām (A grupa). Daļai (54) pētījumā iekļauto pacientu veselības stāvoklis vērtēts 3–9 mēnešus pēc slimības sākuma un dinamikā 52 personām 18–36 mēnešus pēc saslimšanas (B grupa). Novērtēts Covid-19 pacientu aknu šūnu bojājums un iekaisuma, apoptozes, fibrozes process, kā arī to savstarpējās saistības. Izmaiņas aknās novērtētas, izmantojot dažādas mūsdienīgas, neinvazīvas diagnostikas metodes, tai skaitā aknu apoptozes un fibrozes marķieri, magnētiskā rezonanse (MR), datortomogrāfija (CT), kā arī multiparametriskā ultrasonogrāfija (mpUS). Papildus tam analizēti dažādi aknu stāvokli potenciāli ietekmējošie faktori, tai skaitā cilvēka leikocītu antigēna (HLA) II klases gēnu alēles, sociāldemogrāfiskie faktori, autoimunitāte. Šo procesu izpēte ir svarīga, lai labāk izprastu SARS-CoV-2 izraisītās infekcijas radītā aknu bojājuma patoģenētiskos mehānismus, kā arī ietekmējošos faktorus un ilgtermiņa izmaiņas. Darba rezultātā tika noskaidrots, ka aknu bojājums akūtajā Covid-19 periodā attīstījās vairāk nekā trešdaļai pacientu, turklāt aptuveni desmitajai daļai saslimušo tika noteikts smags aknu bojājums. Aknu bojājums akūtajā Covid-19 periodā bija saistīts ar Covid-19 norises smagumu un medikamentu lietošanu, un to noteica vairāki mehānismi, tostarp hipoksija, bet būtiskākā loma aknu bojājuma attīstībā bija epiteliālo audu apoptozes procesam, kas saistīts ar SARS-CoV-2 vīrusa tiešu ietekmi. Noteikta saistība hepatocelulāram aknu bojājumam, apoptozes un fibrozes marķieriem ar HLA II klases gēnu alēlēm. Agrīnā pēcinfekcijas periodā, 3–9 mēnešus pēc saslimšanas, daļai slimnieku saglabājās aknu šūnu bojājuma pazīmes, kā arī paaugstināta apoptozes un fibrozes procesu aktivitāte. Lielākajai daļai pacientu 18–36 mēnešu laikā tika novērota atveseļošanās, tostarp mazinājās apoptozes, fibrozes marķieri un mpUS aknu bīdes viļņu dispersijas (SWD) rādītāji. Tomēr nelielai daļai personu izmaiņas saglabājās. Pēc Covid-19 periodā dinamikā pieauga aknu skaņas novājināšanās fenomena (ATI) rādītāji mpUS. Aknu bojājuma noturība bija saistīta ar Covid- 19 norises smagumu un aknu patoloģiju akūtajā slimības periodā. Turklāt personām, kam aknu bojājums tika konstatēts 18–36 mēnešus pēc Covid-19, tas bija saistīts ar vairākiem kardiometabolā riska faktoriem, tostarp zemu augsta blīvuma lipoproteīna (ABL) holesterīna līmeni asinīs. Netika noteikta tieša saistība post-Covid-19 saistītam stāvoklim ar aknu bojājumu. Tomēr atklātas asociācijas ar vairākiem aknu bojājumu raksturojošiem rādītājiem, tostarp autoimūnām slimībām raksturīgām antivielām pret šķīstošo aknu antigēnu (aniti-SLA), kā arī aknu bīdes viļņu elastogrāfijas (SWE) rādītāju mpUS. Nepieciešama šo procesu turpmāka izpēte, lai noskaidrotu aknu bojājuma dinamiku ilgākā laika periodā. Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedrā sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtu un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu, Latvijā. Aizstāvēšana: Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2025. gada 2. jūnijā plkst. 15.00 Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16, Rīgas Stradiņa universitātē, un attālināti, tiešsaistes platformā Zoom. 3.2. klīniskā medicīna; apakšnozare – internā medicīna, hepatoloģija. Atslēgvārdi: aknu bojājums; SARS-CoV-2 infekcija; fibroze; apoptoze; imūnģenētika.