Pacientu ar šizofrēnijas spektra traucējumiem, afektīva un neirotiska spektra traucējumiem līdzestības un atkārtotu hospitalizāciju saistība ar pacientu apmierinātību ar saņemto aprūpi. Promocijas darba kopsavilkums

Ievads. Pasaulē pēdējo 30 gadu laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par līdzestības terapijā saistību ar pacientu veikto aprūpes novērtējumu. Vairākos pasaules pētījumos tiek pierādīts tas, ka tieši pacientu stacionārās aprūpes novērtējums pozitīvi korelē ar līdzestību terapijā un slimības iznākumu, kas psihiatrijā, kā arī jebkurā medicīnas nozarē kopumā ir viens no svarīgākajiem ārstēšanas elementiem. Latvijas Veselības ministrijas izstrādātajā rīcības plānā 2013.–2020. gadam saskaņā ar PVO paziņoto iniciatīvu veselības aprūpē kā viena no prioritātēm tiek minēta veselības veicināšana, uzlabojot pieejamās veselības aprūpes kvalitāti, īpaši psihiskās veselības aprūpes jomā (World Health Organization, 2015), kas akcentē promocijas darba aktualitāti, pētot pacientu vērtējumu par ārstēšanos psihiskās veselības aprūpes stacionāra apstākļos. Darba mērķis bija novērtēt pacientu ar šizofrēnijas spektra traucējumiem, afektīva un neirotiska spektra traucējumiem līdzestības netiešo rādītāju un atkārtotu hospitalizāciju saistību ar saņemtās stacionārās aprūpes novērtējumu.Materiāls un metodes. No 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 1. decembrim tika veikts šķērsgriezuma pētījums par pacientiem ar psihiskām saslimšanām, kuri bija stacionēti akūtajā vai subakūtajā stacionārajā nodaļā. Pētījuma metode bija adaptēta Pacientu ar psihiskām saslimšanām stacionārās aprūpes apmierinātības aptauja (PIPEQ-OS) divās valodās pacientu ārstēšanas apmierinātības noteikšanai ar pievienotu sociāli demogrāfisko datu protokola pielikumu. Kopumā promocijas darbā analizēti dati par 1335 respondentiem. Respondences procents ir 62% (n=823). Statistiskajā datu apstrādē izmantotas šādas metodes: aprakstošā statistika respondentu un nerespondentu grupu raksturošanai, t-tests vai Welch tests nesapāroto izlašu nepārtraukto mainīgo salīdzināšanai, Hī-kvadrāta tests divu kategoriālu mainīgo salīdzināšanai, lineārā regresija sociāli demogrāfisko rādītāju saistības noteikšanai ar līdzestības netiešiem rādītājiem un Spīrmana korelācijas koeficients saistību noteikšanai starp dažādiem rādītājiem diagnožu grupās, starp apmierinātību anketas skalās un līdzestības netiešiem rādītājiem. Rezultāti. Respondenti bija gados vecāki pacienti (p<0,001), sievietes, ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību (p<0,001), biežāk ar bezdarbnieka, invalīda vai pensionāra statusu (p<0,001), ar attiecību pieredzi (p<0,001), biežāk šizofrēnijas un afektīva spektra pacienti (p<0,001) ar somatisko blakusdiagnozi (p<0,001) un iepriekšējo pieredzi psihiskās veselības aprūpē (p<0,001). Apkopojot rezultātus par augstāku vai zemāku apmierinātību, vairāk apmierināti ar ārstēšanu bija gados vecāki pacienti (p<0,001), sievietes (p=0,003), ar augstāko, vidējo profesionālo vai vidējo izglītību (p=0,001), algotu darbu strādājošie, ar invaliditāti vai pensionāra statusu (p<0,001), ar attiecību vēsturi (precēti, šķirti, atraitņi) (p<0,001), pacienti ar afektīva spektra diagnozēm un organiskiem psihiskiem traucējumiem (p<0,001), pacienti ar somatisko blakusdiagnozi (p-0,010). Pacienti, kuri ārstēšanu novērtēja augstāk, biežāk pēc izrakstīšanās izņēma zāles (p<0,001). Vecums pozitīvi korelēja ar apmierinātību mijiedarbības (B 0,08, p=0,001) un struktūras skalā (B 0,10, p<0,001), zemāka izglītība pozitīvi korelēja ar apmierinātību mijiedarbības skalā (B 0,569, p=0,003), bezdarbnieka statuss negatīvi korelēja ar apmierinātību iznākumu skalā (B -0,191, p=0,009). Tika noteikta vāja korelācija apmierinātībai 3 anketas skalās (sadarbība ar pacientu, struktūra un iestādes, iznākumi) ar turpmāko ambulatoro vizīšu skaitu pacientiem ar afektīva spektra traucējumiem. Pacientiem ar afektīva spektra traucējumiem un šizofrēnijas spektra diagnozēm tika konstatēta pozitīva korelācija starp apmierinātību mijiedarbības (rs 0,207, p=0,010; rs 0,151, p=0,000 atbilstoši) un struktūras skalās (rs 0,236, p=0,000; rs 0,184,p=0,001 atbilstoši) un zāļu izņemšanas biežumu pēc izrakstīšanās. Tika noteikts, ka aptaujas 3 skalas (mijiedarbība (rs -0,074, p=0,034), struktūra (rs -0,081, p=0,021) un iznākumi (rs -0,102, p=0,004)) negatīvi korelēja ar turpmāko ambulatoro vizīšu biežumu. Pozitīva korelācija tika noteikta visām aptaujas skalām (mijiedarbība (rs 0,174, p<0,001), struktūrai (rs 0,086, p<0,001) un iznākumiem (rs 0,073, p=0,039)) ar zāļu izņemšanu aptiekā. Secinājumi. Promocijas darbā tika noteikti ar pacientu apmierinātību saistītie faktori, pacientu novērtējuma saistība ar turpmākām ambulatorām vizītēm un zāļu izņemšanu pēc izrakstīšanas no stacionāra. Augstāka apmierinātība bija pacientiem ar šādiem sociāli demogrāfiskiem rādītājiem: gados vecāki, sievietes ar augstāko, vidējo profesionālo vai vidējo izglītību, algotu darbu strādājošie, ar invaliditāti vai pensionāra statusu, ar attiecību vēsturi (precēti, šķirti, atraitņi). Vismazāk apmierināti pacienti bija ar radinieku iesaistīšanu ārstēšanas procesā, kā arī ar iespēju ietekmēt medikamenta izvēli, arī mazāk apmierināti ar informācijas pieejamību. Zemāk aprūpi novērtēja pacienti ar šizofrēnijas spektra traucējumiem un pacienti ar neirotiskiem un ar stresu saistītiem traucējumiem. Statistiski ticama izrādījās saistība starp apmierinātības augstākiem punktiem un turpmāko zāļu izņemšanu. Pacientu apmierinātība aptaujas skalās uzrādīja saistību ar zāļu izņemšanu pēc izrakstīšanas no stacionāra 12 mēnešu laikā. Pacientu ar psihiskām saslimšanām stacionārās aprūpes apmierinātības aptauja (PIPEQ-OS) var tikt izmantota pacientu aprūpes apmierinātības noskaidrošanai psihiskās veselības aprūpes stacionāros. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti ārstēšanas procesa uzlabošanai un personāla iesaistīšanai, lai kāpinātu pacientu līdzestību, ietekmētu ārstēšanas iznākumu un pacientu ar psihiskām saslimšanām adaptāciju.