Sintaktiskās konstrukcijas lingvistiskajos atlantos: latviešu un austrumslāvu dialektu atlantu salīdzinājums

Dialektu atlanti ne vienmēr atspoguļo sintakses īpatnības, vai arī tajos ietverto sintakses karšu skaits (kā redzam latviešu, baltkrievu, krievu un ukraiņu valodas atlantos) ir ievērojami mazāks par leksikai, fonētikai un morfoloģijai veltīto karšu skaitu. Karšu saturs dialektu atlantos arī rāda interesantas atšķirības no parādībām, ko var atrast tādos tipoloģijas atlantos kā WALS vai GB, kuri sniedz ziņas, piemēram, par to, vai teikuma objekts pārejošiem verbiem ir apzīmēts ar speciālu rādītāju vai tam ir kopīgs rādītājs ar teikuma subjektu, kas ir raksturīgs nepārejošiem verbiem. Tā vietā dialektu atlantos bieži vien aprakstīti dažādi locījumi, kā arī prievārdu un locījumu savienojumi, kas ir lietoti, piemēram, mērķa izteikšanai ar kustības verbiem. Vismaz dažas no šīm sintaktiskajām iezīmēm ir izplatītas plašākā areālā, kas nozīmē, ka citu valodu atlantos ir sastopami etimoloģiski identiski piemēri ar līdzīgu struktūru. Dialektu atlanti, kas ir aplūkoti rakstā, tika sastādīti 20. gs. vidū, un materiālu vākšana arī attiecas uz šo laiku, kad mūsdienu sintaktiskās teorijas dialektologiem vēl nebija pieejamas. Jāņem vērā arī tas, ka dialektoloģijas pētījumi dabiski koncentrējas uz atsevišķu vārdu un morfēmu izplatīšanu. Šī iemesla dēļ sintakses kartēs, kas ir ietvertas dialektu atlantos, galvenokārt pārstāvētas leksiski ierobežotas struktūras un tajās vērojamās attiecības starp leksiku un gramatiku lielā mērā sakrīt ar t. s. konstrukciju gramatikas pētījumu objektu.