Search engine for discovering works of Art, research articles, and books related to Art and Culture
Javascript must be enabled to continue!
Rabīns Šmuels Jēkabs Falks un mistiķis Emanuels Svēdenborgs: starpreliģiju dialogs 18. gadsimtā
View through CrossRef
Šajā rakstā tiek analizēta rabīna Šmuela Jēkaba Falka un mistiķa Emanuela Svēdenborga iespējamā personiskā un idejiskā saskarsme 18. gadsimta Londonas ezoteriskajā vidē. Šis laikmets Eiropā iezīmējās ar strauju apgaismības ideju izplatību, reliģiskās tolerances jautājumu aktualizēšanos un slepenu biedrību uzplaukumu, kurās nereti notika ideju apmaiņa, neskatoties uz konfesionālām un teoloģiskām atšķirībām. Rakstā izmantoti fragmenti no J. Falka dienasgrāmatas un E. Svēdenborga sapņu pieraksti, kā arī vēsturnieces Māršas Keitas Šuhardas starpdisciplinārie pētījumi, kas piedāvā interpretatīvu skatījumu uz šīs iespējamās saprašanās pavedieniem. Identificējot abu vizionāru tematiski kopīgās iezīmes: mesiāniskas gaidas, simbolisko hermeneitiku un universālisma ētiku, rakstā tiek argumentēts, ka abu mistiskās prakses veidoja “teoloģisku viesmīlību”, kas netieši pretojās attiecīgā laikmeta “aizvietošanas teoloģijai” un sociālās atstumtības tendencēm.
Title: Rabīns Šmuels Jēkabs Falks un mistiķis Emanuels Svēdenborgs: starpreliģiju dialogs 18. gadsimtā
Description:
Šajā rakstā tiek analizēta rabīna Šmuela Jēkaba Falka un mistiķa Emanuela Svēdenborga iespējamā personiskā un idejiskā saskarsme 18.
gadsimta Londonas ezoteriskajā vidē.
Šis laikmets Eiropā iezīmējās ar strauju apgaismības ideju izplatību, reliģiskās tolerances jautājumu aktualizēšanos un slepenu biedrību uzplaukumu, kurās nereti notika ideju apmaiņa, neskatoties uz konfesionālām un teoloģiskām atšķirībām.
Rakstā izmantoti fragmenti no J.
Falka dienasgrāmatas un E.
Svēdenborga sapņu pieraksti, kā arī vēsturnieces Māršas Keitas Šuhardas starpdisciplinārie pētījumi, kas piedāvā interpretatīvu skatījumu uz šīs iespējamās saprašanās pavedieniem.
Identificējot abu vizionāru tematiski kopīgās iezīmes: mesiāniskas gaidas, simbolisko hermeneitiku un universālisma ētiku, rakstā tiek argumentēts, ka abu mistiskās prakses veidoja “teoloģisku viesmīlību”, kas netieši pretojās attiecīgā laikmeta “aizvietošanas teoloģijai” un sociālās atstumtības tendencēm.
Related Results
SAIMNIECISKĀ DARBĪBA, AMATI UN NODARBOŠANĀS VEIDI LATGALES VIETVĀRDOS
SAIMNIECISKĀ DARBĪBA, AMATI UN NODARBOŠANĀS VEIDI LATGALES VIETVĀRDOS
Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība ir skatāma nesaraujamā saistībā ar novada saimniecisko dzīvi un valsts reģionālo politiku. Saimniecisko darbību rakstur...
Cilvēks un franču filosofiskā antropoloģija starp Polu Rikēru un Mišelu Fuko
Cilvēks un franču filosofiskā antropoloģija starp Polu Rikēru un Mišelu Fuko
In her article “The Human Being and French Philosophical Anthropology between Paul Ricoeur and Michel Foucault”, Māra Rubene not only focuses on the ideas of the best-known philoso...
One cannot know anatomy too well: Jēkabs Prīmanis and anatomy for artists
One cannot know anatomy too well: Jēkabs Prīmanis and anatomy for artists
In recent years the scholars have stressed the role of anatomical collections and their histories as crucial to new interdisciplinary studies that investigate the interaction betwe...
A Socratic epistemology for verbal emotional intelligence
A Socratic epistemology for verbal emotional intelligence
We describe and experimentally validate a question-asking framework for machine-learned linguistic knowledge about human emotions. Using the Socratic method as a theoretical inspir...
Book Reviews
Book Reviews
<p>2010. gada nogalē filozofijas doktora, RA nāca klajā Reģionālistikas institūta vadošā pētnieka, LU profesora Valda Tēraudkalna monogrāfija „Kristus un cēzars. Kristietība ...
‘Cerība’, ‘viltus’ un ‘vilšanās’ senajos tekstos: verba<i> vilt </i>un tā atvasinājumu semantika
‘Cerība’, ‘viltus’ un ‘vilšanās’ senajos tekstos: verba<i> vilt </i>un tā atvasinājumu semantika
Raksta mērķis ir, balstoties topošās „Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas“ šķirkļu materiālā un latviešu valodas seno tekstu korpusā, noteikt, kāda semantika ir bijusi verbam vi...
Rīgas cunftu emblēmu sākuma posms: amatu zīmogu piemērs (16. gs. – 17. gs. pirmā puse)
Rīgas cunftu emblēmu sākuma posms: amatu zīmogu piemērs (16. gs. – 17. gs. pirmā puse)
Rīgā amatu emblēmas ir konstatējamas jau 16. gadsimtā un lietotas līdz pat cunftu pastāvēšanas beigām 20. gadsimtā. Pētījumā raksturots Rīgas Mazās ģildes cunftu emblēmu lietojums ...
Rīgas modernizācijas aizsākumu meklējumi
Rīgas modernizācijas aizsākumu meklējumi
Raksta mērķis ir aktualizēt jautājumu par modernizācijas pirmsākumiem Rīgā, ko historiogrāfijā līdz šim ir pieņemts meklēt 19. gadsimta otrajā pusē. Modernizācija ir ilgstošs proce...