Citrunas atspoguļojums valodā: sintaktiskais un pragmatiskais aspekts

Citas personas runas vai domu atspoguļošana tekstā ir aktuāla tēma gan sintaktiskā, gan pragmatiskā, gan diskursa struktūras aspektā. Rakstā aplūkoti un sistematizēti dažādi citrunas atspoguļošanas paņēmieni, pievēršot uzmanību gan interpunkcijas lietojumam, gan papildnozīmēm, kas norāda uz teksta autora nostāju un citas personas teiktā interpretāciju. Raksta pirmajā daļā analizēta citrunas un tās paveidu izpratne, sistematizēti citrunas atveides paņēmieni atkarībā no izteikuma sintaktiskās struktūras, pieturzīmju lietojuma un autora teksta un citrunas savstarpējā novietojuma. Meklēta saikne starp minētajiem aspektiem un citrunas pragmatiskajām funkcijām, respektīvi, teksta autora nolūku, kas atklājas citrunas atveides paņēmienu izvēlē. Raksta otrajā daļā aplūkota atstāstījuma izteiksme kā īpašs gramatisks līdzeklis citas personas teiktā atspoguļošanai. Konstatēts, ka tās pamatfunkcija ir norādīt uz citas personas teikto un epistēmisks uzslāņojums realizējas noteiktu tipu kontekstos. Norādīts, ka atstāstījuma izteiksme bez epistēmiska uzslāņojuma nav pragmatiski neitrāla, bet izsaka apzinātu teksta autora norobežošanos no citas personas teiktā vērtējuma, vienlaikus netieši veidojot sabiedrības viedokli.