Search engine for discovering works of Art, research articles, and books related to Art and Culture
Javascript must be enabled to continue!
Daži krājuma komplektēšanas aspekti: Tukuma muzeja piemērs
View through CrossRef
Muzeji kā sociālas institūcijas mainās atbilstoši sabiedrības vēlmēm un vajadzībām. Muzeju praksē jeb muzeogrāfijā mūsdienās attīstās tādas tendences kā aktīva sabiedrības grupu līdzdalība ne tikai muzeja izglītojošajā darbā, bet arī krājuma komplektēšanā. Līdzdalības pieeja ir viena no tendencēm mūsdienu muzeju praksē, kas atspoguļo muzeju attieksmi pret norisēm sabiedrībā un rosina pārmaiņas arī to profesionālajā darbībā. Līdzdalības pieeja parasti tiek praktizēta muzeju izglītojošajā darbā, bet to var izmantot arī krājuma darbā, kolekciju papildināšanai. Muzeja krājums ir materiālo un nemateriālo priekšmetu kopums, kas atrodas muzejā, ir savākts un atlasīts, klasificēts un uzglabāts atbilstošos apstākļos, lai nodrošinātu tā pieejamību. Muzeja krājuma dažādo priekšmetu grupas veido relatīvi saistītu un viendabīgu kopumu, kas ir ne tikai katra muzeja darba avots, bet arī krājuma papildināšanas un izpētes darba rezultāts, turklāt tas ir izmantojams kā līdzeklis citu muzeja funkciju veikšanai, kā arī sociālās lomas realizācijai. Izmantojot dažus Tukuma muzeja piemērus, autore pievēršas jautājumam par sabiedrības līdzdalības iespējām mērķtiecīgā krājuma komplektēšanā un tās nozīmi muzeja sociālās lomas realizācijā.
Title: Daži krājuma komplektēšanas aspekti: Tukuma muzeja piemērs
Description:
Muzeji kā sociālas institūcijas mainās atbilstoši sabiedrības vēlmēm un vajadzībām.
Muzeju praksē jeb muzeogrāfijā mūsdienās attīstās tādas tendences kā aktīva sabiedrības grupu līdzdalība ne tikai muzeja izglītojošajā darbā, bet arī krājuma komplektēšanā.
Līdzdalības pieeja ir viena no tendencēm mūsdienu muzeju praksē, kas atspoguļo muzeju attieksmi pret norisēm sabiedrībā un rosina pārmaiņas arī to profesionālajā darbībā.
Līdzdalības pieeja parasti tiek praktizēta muzeju izglītojošajā darbā, bet to var izmantot arī krājuma darbā, kolekciju papildināšanai.
Muzeja krājums ir materiālo un nemateriālo priekšmetu kopums, kas atrodas muzejā, ir savākts un atlasīts, klasificēts un uzglabāts atbilstošos apstākļos, lai nodrošinātu tā pieejamību.
Muzeja krājuma dažādo priekšmetu grupas veido relatīvi saistītu un viendabīgu kopumu, kas ir ne tikai katra muzeja darba avots, bet arī krājuma papildināšanas un izpētes darba rezultāts, turklāt tas ir izmantojams kā līdzeklis citu muzeja funkciju veikšanai, kā arī sociālās lomas realizācijai.
Izmantojot dažus Tukuma muzeja piemērus, autore pievēršas jautājumam par sabiedrības līdzdalības iespējām mērķtiecīgā krājuma komplektēšanā un tās nozīmi muzeja sociālās lomas realizācijā.
Related Results
Uvid u percepciju muzeja i mogućnosti poboljšanja usluge muzeja
Uvid u percepciju muzeja i mogućnosti poboljšanja usluge muzeja
Cilj je istraživanja otkriti kako studenti u Republici Hrvatskoj percipiraju muzeje s obzirom na nepostojanje prethodnih istraživanja. Konkretnije, nastojalo se (1) otkriti kako st...
Planiranje obrazovnih programa: primer Prirodnjačkog muzeja u Beogradu
Planiranje obrazovnih programa: primer Prirodnjačkog muzeja u Beogradu
Iako su osnovne funkcije muzeja – sakupljanje i zaštita, naučna obrada muzejskog predmeta i njegova prezentacija i izlaganje (komunikacija, obrazovanje), ostale nominalno iste toko...
Od Deželnega muzeja za Kranjsko do Narodnega muzeja Slovenije
Od Deželnega muzeja za Kranjsko do Narodnega muzeja Slovenije
Evropski nacionalni muzeji, ustanovljeni po letu 1750, so imeli poleg kulturne tudi narodotvorno in celo državotvorno vlogo. Po ustanovitvi je opremljanje muzejev z zbirkami povsod...
Doprinos Vladimira Tkalčića razvoju sustava muzejske dokumentacije Muzeja za umjetnost i obrt
Doprinos Vladimira Tkalčića razvoju sustava muzejske dokumentacije Muzeja za umjetnost i obrt
Ovim radom pokušat će se omogućiti uvid u nastanak i razvoj osnovnog sustava/ sistema muzejske dokumentacije Muzeja za umjetnost i obrt, koji je razvijen za vrijeme ravnateljstva V...
Martai Rudzītei – 100. Valodnieces Martas Rudzītes dzīves gājums (pēc LNRMM materiāliem): no kalpones „Grāpjos“ līdz Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajai loceklei
Martai Rudzītei – 100. Valodnieces Martas Rudzītes dzīves gājums (pēc LNRMM materiāliem): no kalpones „Grāpjos“ līdz Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajai loceklei
Rakstā sniegts pārskats par Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā (LNRMM) glabāto arhīva krājumu „Marta Rudzīte”, kas sastāv no 4859 vienībām. Materiālus muzejam 200...
Rīgas cunftu emblēmu sākuma posms: amatu zīmogu piemērs (16. gs. – 17. gs. pirmā puse)
Rīgas cunftu emblēmu sākuma posms: amatu zīmogu piemērs (16. gs. – 17. gs. pirmā puse)
Rīgā amatu emblēmas ir konstatējamas jau 16. gadsimtā un lietotas līdz pat cunftu pastāvēšanas beigām 20. gadsimtā. Pētījumā raksturots Rīgas Mazās ģildes cunftu emblēmu lietojums ...
Jonas Nordin, Gustavs Strenga, and Peter Sjökvist (eds.). The Baltic Battle of Books. Formation and Relocation of European Libraries in the Confessional Age (c. 1500 – c. 1650) and Their Afterlife. (Library of the Written Word – The Handpress World, Volum
Jonas Nordin, Gustavs Strenga, and Peter Sjökvist (eds.). The Baltic Battle of Books. Formation and Relocation of European Libraries in the Confessional Age (c. 1500 – c. 1650) and Their Afterlife. (Library of the Written Word – The Handpress World, Volum
Rakstu krājums aptver 13 pētījumus, redaktoru sagatavotu ievadu un noslēdzošo eseju, kuras autors ir Jānis Krēsliņš. Izdevuma uzmanības centrā ir Ziemeļvalstu grāmatu kultūra agraj...
Baltkrievu inteliģences politiskā doma Latvijā (1920–1934): Konstantīna Jezovitova piemērs
Baltkrievu inteliģences politiskā doma Latvijā (1920–1934): Konstantīna Jezovitova piemērs
Rakstā aplūkota Konstantīna Jezovitova (baltkrievu valodā: Kanstancіn Barysavіch Ezavіtaў) (1893–1946) politisko uzskatu attīstība kā piemērs baltkrievu inteliģences grūtībām polit...