Latgales (Poļu Inflantijas) muižniecības (šļahtas) politiskā darbība Žečpospoļitā pēc iekļaušanas Krievijas sastāvā un līdz Žečpospoļitas trešajai dalīšanai (1772–1795)

Rakstā, balstoties uz nepublicētiem, publicētiem avotiem un nelielo pētījumu klāstu, apskatīta maz pētīta tēma par Inflantijas (Latgales) muižniecības politisko lomu Žečpospoļitā starp Polijas pirmo un trešo dalīšanu (1772–1795). Virkne inflantiešu bija kļuvuši par Krievijas un Polijas–Lietuvas dubultpilsoņiem. Inflantieši sākotnēji bija saistīti ar karali Staņislavu Augustu, kurš atbalstīja viņu politiskās darbības atsākšanu 1778. gadā. Taču pakāpeniski inflantieši saistījās arī ar citām politiskām nometnēm – gan reformu, gan prokrieviski noskaņotām. Lielā Seima (1788–1792) deputāti no Inflantijas bija pamanāmi reformu atbalstītāji. Tas disonēja ar piesardzīgā vairākuma inflantiešu bažām par savu īpašumu drošību, jo Krievija asi reaģēja uz reformām.