Tērvetes reģiona kultūrainavas attīstība vēlajā dzelzs laikmetā (9.–13. gs.)

Raksta aktualitāte izriet no tā, ka detalizēti vēsturisko novadu kultūras ainavas pētījumi Latvijā veikti ļoti reti, un arī par Tērveti nav pieejams neviens šāda rakstura padziļināts darbs. Raksta mērķis ir, balstoties uz vēlā dzelzs laikmeta apdzīvotības liecībām, rekonstruēt Tērvetes reģiona apdzīvotību vēlajā dzelzs laikmetā. Darbā veikta Tērvetes reģionā esošo kultūrainavas vietu identificēšana un lokalizēšana, balstoties uz lietiskajiem un rakstītajiem avotiem. Autore īpašu uzsvaru liek uz tādām iezīmēm kā vietu centralitāte. Tā ir viena no pieejām ainavu pētniecībā, kas nozīmē, ka funkcionālas sistēmas veido kāds objekts ar tam piesaistīto apkārtni, un kādā noteiktā telpā šis objekts ir cilvēku darbības smagumcentrs, šajā gadījumā – Tērvetes pilskalns.